Ir pagājis krietns laiks, kopš aizsākās pandēmijas periods, kas daudzas ģimenes un pārus satricināja arī savstarpējo attiecību jautājumos.. Tas, ka daudziem nācās pielāgoties situācijai, nesa līdzi arī savus pārbaudījumus attiecībās gan ģimenē, gan darbā, gan vienam ar otru kā partneriem.
1. Kā mainījušās attiecības pāriem ģimenēs pandēmijas laikā?
Pandēmija ir unikāla sociāla pieredze, kuras ietekmi uz attiecībām vēl tikai pēta. Bet skaidrs ir tas, ka tā skar pilnīgi visas mūsu ikdienas jomas: darbu, ģimeni, attiecības, hobijus (ceļošana), utt. Attiecības šajā laikā patiesībā piedzīvoja tādu pārbaudījumu, kurš dažādi ietekmēja katru ģimenes locekli un partnerus. Laikā, kad visiem bija jāatrodas mājas, visas mūsu lomas tika realizētas vienā vietā: mājās mēs bijām gan partneri, gan sava uzņēmuma darbinieki, vecāki, skolotāji saviem bērniem, ēst gatavotāji, izklaidētāji viens otram. Ļoti daudz laika nācās un vēljoprojām nākas pavadīt kopā, turklāt arvien vairāk izzūd šīs robežas starp privāto dzīvi un darbu, un tas rada papildus stresu katram atsevišķi un visiem kopā. Lai arī stingrā izolācija mājās vairs nav jāievēro un te Latvijā esam jau atgriezušies pie iepriekš ierastās kārtības, varam apmeklēt gan dažādus pasākumus, gan pusdienot ārpus mājām, turklāt skolas ir atsākušas darbu klātienē, daudzviet pasaulē vēljoprojām tiek diskutēts par pārmaiņām, kuras mūs sagaida. Daudz tiek spriests par to, kā arvien vairāk šī te darba un privātā dzīve savīsies kopā, līdz ar to arī savstarpējās attiecības pārī un ģimenē varētu piedzīvot pārmaiņas, un vēl vairāk nekā līdz šim būs jāpiedomā pie tā, lai, esot mājās, rastu laiku gan darbam, gan katram savu individuālo telpu un laiku, kā arī nedalītu uzmanību un laiku atvēlēt viens otram.
2. Vai pāri ir sākuši vairāk meklēt palīdzību pie speciālistiem?
Jā, izolācijas perioda otrajā pusē bija jūtams lielāks pieprasījums pēc konsultācijām. Domāju gan, ka tas varētu būt saistīts arī ar to, ka viņas kļuva pieejamākas tieši caur šo te darbu pārcelšanu online vidē. Iepriekš katrs no pāra varēja “aizbēgt” no savām attiecībām esot darbā, dažādos savos hobijos, bet te bija jābūt kopā vienam ar otru 24/7. Tas ir pārbaudījums jebkurām attiecībām, jo nākas satikties aci pret aci ar visu to, no kā iepriekš iespējams izvairījāmies. Biezi vien mēs attiecībās ļoti daudz ko darām neapzināti, pat nepievēršam uzmanību, kas tas bija, kas te tikko notika, par ko tad mēs te patiesībā strīdamies u.tmldz. Tad nu šajā laikā “uzpeldēja” daudzi jautājumi, kas līdz šim netika risināti, kuri papildus visam ar COVID saistītajam stresam radīja lielu spriedzi attiecībās. Un stress attiecībās pastiprina negatīvo un kritisko, līdz ar to ir vēl svarīgāk spēt pamanīt to, kas izdodas, kas ir mūsu kā pāra resursi, ko mēs varam darīt lietas labā un par ko varam būt pateicīgi arī šajā laikā, kad viss nenotiek tik gludi kā gribētos vai bijām plānojuši. Daudziem šajā laikā parādījās arī papildus stress saistībā ar finansiālo spriedzi un tas neizbēgami rada saspīlējumu attiecībās. Viegli ir mīlēt otru, kad viss ir kārtībā un nav nekādu grūtību, taču daudz grūtāk ir mīlēt otru un pieņemt gan savas, gan otra izpausmes tieši grūtos un sarežģītos brīžos. Diemžēl, jāatdzīst, ka mēs to ne īpaši labi mākam. Mēs kā sabiedrība neprotam būt apzinātās, cieņpilnās un empātiskās attiecībās. Un tas ir tikai normāli, ja mēs to apzināmies un mācamies, soli pa solītim. Neviens attiecībās neienāk ar “apzinātu, cieņpilnu un empātisku attiecību rokasgrāmatu” padusē. Tieši tāpēc speciālists var būt kā palīgs tajā, lai ieraudzītu savus kā pāra resursus, apzinātos, kādi ir tie patiesie izaicinājumi, kas slēpjas aiz it kā ikdienišķiem strīdiem un nesaskaņām. Dažādas krīzes situācijas un problēmsituācijas patiesībā ir lieliska vieta izaugsmei, vienīgi ir jābūt pietiekoši drosmīgam to uzlūkot un doties pie speciālista. Visi tie pāri, kuri meklē palīdzību patiesībā ir visdrosmīgākie un apzinīgākie, jo viņi nepaslēpj galvu smiltīs kā strausi, vai negaida, ka viss atrisināsies pats no sevis. Jā, daudziem šķiet, ka vieglāk ir neko nedarīt un cerēt, gan jau kaut kā. Un tad mēs nonākam pie graujošās laulību šķiršanās statistikas, turklāt tie ir tikai oficiālie laulību dati. Es patiesi ticu, ja daļa no šiem pāriem vērstos pie speciālista nevis tad, kad viss jau ir pilnīgi sagājis grīstē, bet jau tad, kad ir pirmās nesaskaņas, grūtības, ar kurām pašiem neizdodas palikt mīlošās un atbalstošās pozīcijās, iespējams šī statistika būtu citāda. Pat, ja pāris tomēr izvēlas izbeigt savas attiecības, ar kouča, mediatora vai pāru terapeita palīdzību arī šo procesu ir iespējams padarīt cieņpilnāku, it sevišķi, ja šķiršanās procesā ir iesaistīti bērni.
3. Kādu ietekmi šī situācija kopumā atstājusi uz attiecībām ģimenē?
Kā jebkura krīze, tās ietekme ir dažāda: tā var būt katalizators tam, lai ieraudzītu vērtību atšķirības, neatrisināmas nesaskaņas un pārtrauktu attiecības, vai arī kalpot par iespēju saliedēties vairāk kā komandai un pārnest attiecības jaunā tuvības līmenī. Daudziem šī situācija atklāja to, ka patiesībā mēs neprotam būt cieņpilnās, empātiskās attiecībās, turklāt sociālo tīklu laikmets rada tikai ilūziju par to, ka mums ir attiecības. Tāpat tā paradīja, ka, iespējams, līdz šim esam dzīvojuši ilūzijā par savām attiecībām. Tajā pašā laikā citiem, savukārt, šī situācija deva iespēju tieši pārādīt šo te savu empātisko pusi un spēju būt atbalstam, spēju būt kopā ar otru “gan priekos, gan bēdās”. Tāpat šī krīze deva iespēju visiem beidzot apstāties un piebremzēt to ātro ikdienas riteni, kurā mēs kā sabiedrība griežamies. Un tad nu katrs sastapās ar to, kas tad viņa dzīvē ir. Šī situācija deva telpu un laiku pavērst beidzot skatienu iekšpus uz sevi. Tas tad nu katram izgaismoja to, kas tur ir vai nav atrodams, pēc kā es ilgojos vai ko līdz šim esmu atlicis, un šīs te individuālās pārdomas, protams, ietekmēja arī kopējo attiecību dinamiku pārī un ģimenē. Krīze vienmēr ir iespēja pārskatīt savu līdzšinējo dzīvi, apzināties, ko no tās vēlos savā ikdienā arī turpmāk un ko patiesībā labprāt atstātu pagātnē, un kādas citas lietas ieviestu savā nākotnē. Tieši tas pats attiecas arī uz attiecībām.
4. Ieteikumi ģimenes attiecību rutīnas uzlabošanai?
Pazīt sevi un savas vajadzības! Apzināties savus sarunāšanās, strīdēšanās, atbalstīšanas un rūpēšanās mehānismus attiecībās ar citiem. Un spēt runāt par tām ar cieņpilnu attieksmi pret sevi un otru cilvēku.
Atrast laiku viens otram!! Nedalītu uzmanību viens otram – bez telefonu, viedierīču, TV u.c. traucēkļu klātbūtnes. Būt ieinteresētiem viens otrā, pat ja esam pazīstami jau gadiem. Sākt vispirms ar sevi, nevis ar pārmetumiem otram. Padomāt, ko es ienesu mūsu attiecībās? Ko es daru vai nedaru, lai tās būtu cieņpilnas, atbalstošas un tādas, kā mēs (tie kas atrodas šajā pārī un ģimenē) vēlamies.
Aizmirst ilūziju, ka es vai tas otrs esam pareizi. Nevienam nav pareizās atbildes! Katram ir sava taisnība un pārī ir jāspēj pieņemt arī otra ietekmi, ja vien vēlamies būt vienlīdzīgās un cieņpilnās attiecībās. Atcerēties, ka mēs katrs esam savādāks, pat tad, ja esam ļoti līdzīgi un pieņemt šo te dažādību.
Atcerēties, ka mēs neviens neesam perfekts un esam nepārtrauktā attīstībā. Kļūdu nav, ir tikai pieredze, no kuras mācīties! Mēs varam būt viens otram vislielākais atbalsts tajā, lai apskatītu, ko tad šī mūsu kopīgā pieredze mums māca un dod!
Nesalīdzināt savas attiecības un ģimeni ar citām attiecībām. Nav pareizu vai nepareizu attiecību. Tādas, kādas apmierina tieši šos konkrēti iesaistītos cilvēkus, ir viņiem pareizas/labas attiecības. Tikai jūs katrs nosakāt to, kādas tad ir jums vajadzīgas attiecības!
Neaizmirst par ķermenisko tuvību! Ik dienu apskaut vienam otru, skūpstīties (vismaz 6 sekundes ilgs skūpsts smadzenēs raisa tuvības, atslābuma un drošības signālus), rūpēties par ķermenisku kontaktu!
Comments